Plok jaunu meža mašīnu iegāde

kalendārs

June 2019
M T W T F S S
« May    
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

29 / 11 / 2016Plok jaunu meža mašīnu iegāde

dav

LNMA izpilddirektors A. Bukonts par situāciju mežizstrādes pakalpojumu tirgū un iespējamajiem risinājumiem.

 

Autors: Kristīne Stepiņa. Laikraksts “Dienas Bizness”, 2016. gada 29. novembris. www.db.lv

Par to, ka mežizstrādes tehnikas tirgus stagnē, liecina tā dalībnieku noskaņojums, iegādāto jauno tehnikas vienību skaita kritums; lietotās meža tehnikas īpatsvars strauji palielinās.

 

Pēdējos sešos gados mežizstrādes uzņēmumi iegādājušies 170 jaunas un 319 lietotas meža tehnikas vienības. 2011. gadā meža darbiem tika nopirktas 46 jaunas mašīnas, bet 2015. gadā – tikai 29, savukārt 2016. gada pirmajos 11 mēnešos – vien 23 jaunas mašīnas.

 

 Spožums un posts

     Latvijā mežizstrādes nozare ir daudz ražīgāka nekā citviet pasaulē, tehnikas vienības tiek izmatotas daudz intensīvāk. «Ja salīdzinām ar Zviedriju, tur ir aptuveni 2500 harvesteru (koku ciršanas un stumbru sagarumošanas mašīnas) un ikgadējais izstrādes apjoms ir kādi 86 miljoni kubikmetru, kas nozīmē, ka katrs harvesters gadā saražo aptuveni 35 tūkstošus kubikmetru. Pieņemot, ka Latvijā ir kādi 250 harvesteri, pie izstrādes 12 miljoni kubikmetru varam aprēķināt, ka Latvijā ar vienu tehnikas vienību gadā tiek saražoti aptuveni 48 tūkstoši kubikmetru, » ir sarēķinājis Latvijas Neatkarīgo Mežistrādātāju asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

     Latvijā uz harvestera mēdz strādāt arī trīs maiņās, gandrīz visu diennakti, savukārt zviedri darbam mežā pieiet ar krietni vēsāku prātu, tāpēc Latvijā ir iecienīta lietotā tehnika no ziemeļvalstīm, jo tā ir mazāk nolietota. Pirms diviem gadiem LNMA vētīja Latvijas uzņēmēju īpašumā esošo mežizstrādes tehniku un secināja, ka dominē 2004. – 2008. gadā ražotās mašīnas. Tā kā tās tiek nodarbinātas no 15 līdz pat 17 stundām diennaktī, tās varētu uzskatīt par salīdzinoši vecām un nolietotām. A. Bukonts atzīst, ka situācija nozarē ir visnotaļ saspringta, jo mežizstrādes pakalpojumu cenas konkurences iespaidā ir gājušas tikai uz leju. «Mūsu nozares spožums un posts vienlaicīgi ir tas, ka mežizstrādes uzņēmumiem pusi no pakalpojumiem nodrošina viens klients, kas ir Latvijas Valsts meži (LVM). No vienas puses, LVM iegulda pētniecībā un veicina nozares attīstību, no otras puses, publiskajos iepirkumos kā galvenais kritērijs ir pakalpojuma cena. Šāda problēma diemžēl ir ne tikai mūsu nozarē, bet arī daudzās citās. Ja sāncensība nozīmē tikai zemāku cenu, tad nekāda godīgā konkurence nav iespējama,» secina A. Bukonts. Viņaprāt, nozarei valsts atbalsts subsīdiju veidā tehnikas iegādei nebūtu nedz vajadzīgs, nedz vēlams. «Tā būtu tāda sava veida narkotika, un no tās atkarības pēc tam būtu grūti tikt vaļā. Subsīdijas tikai kropļotu tirgu, labāk uzņēmumiem pašiem veidot dzīvotspējīgu biznesu bez valsts un ES fondu piešprices. Tā kā strādājam un konkurējam iekšējā tirgū, tad, atsevišķiem spēlētājiem samazinot ražošanas izmaksas, tie būs nostādīti izdevīgākās pozīcijās pret citiem Latvijas uzņēmējiem un spēs piedāvāt vēl zemākas cenas, kas rezultātā tikai degradēs šo sektoru,» konstatē LNMA izpilddirektors. Valsts varētu atbalstīt nozari, mainot iepirkumu kritērijus, nefokusējoties tikai un vienīgi uz pakalpojumu cenu. «Valsts atbalsts būtu nepieciešams, radot apstākļus, kuros uzņēmumi var attīstīties, – atsakoties no zemākās cenas principa pakalpojumu iepirkumos un izvirzot tādus kritērijus, lai valsts mežos strādātu tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, maksā nodokļus un ir sociāli atbildīgi pret saviem darbiniekiem. Tas prasītu pilnībā mainīt LVM pakalpojumu iepirkumu metodi un, iespējams, arī mainīt normatīvus,» uzsver A. Bukonts.

 

 Nozare stagnē

     Latvijas meža tehnikas tirgus ir maziņš – tās ir vidēji 25 jaunas mašīnas gadā, vērtē viena no lielākajiem meža tehnikas tirgotājiem SIA Intrac Latvija vadītājs Andris Bružs. Tirgus turpina samazināties, un valsts tautsaimniecībai svarīgā nozare, viņaprāt, stagnē, jo nozares uzņēmumi neinvestē jaunā tehnikā. Meža tehnikas tirgu negatīvi ietekmē zemās meža izstrādes pakalpojumu cenas valsts iepirkumos. Pieprasījums pēc jaunas meža tehnikas nav liels un, tas nepalielinās, pieaug lietotās tehnikas īpatsvars.

     Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) dati liecina, ka laika periodā no 2011. gada janvāra līdz 2016. gada 10. novembrim Latvijā reģistrētas 170 jaunas un 319 lietotas meža tehnikas vienības. 2011. gadā Latvijā ir reģistrētas 126 jaunas un lietotas meža tehnikas vienības, 2015. gadā – 82, bet 2016. gadā (līdz 10. novembrim) – vien 61. Šī gada 7. novembrī tehnisko apskati bija izgājušas tikai 292 meža tehnikas vienības no 1693 bilancē esošajām; 39 no tām pieder fiziskām, bet 253 – juridiskām personām.

 

 Grūti izdzīvot

     Saskaņā ar VTUA datiem, Latvijā 2016.gadā ir ievestas 42 lietotas meža mašīnas. SIA Intrac Latvija Mežtehnikas pārdošanas nodaļas vadītājs Guntis Štubis stāsta, ka vidējais nolietojums importētajai tehnikai ir aptuveni 9-14tūkstoši motorstundu, bijušas arī atsevišķas tehnikas vienības, kuru nolietojums bijis aptuveni 3 tūkstoši motorstundu. Lietotas tehnikas cenas ir atkarīgas no modeļa, aprīkojuma, nolietojuma un finansējuma veida. Lietota forvardera (mašīna, kas pieved kokmateriālus no cirsmas līdz krautuvei ceļa malā) cena ir aptuveni par 1/3 zemāka nekā jaunam, bet lietota harvestera (koku ciršanas un stumbru sagarumošanas mašīna) cena ir 40 – 45% no jaunas mašīnas cenas, informē G. Štubis. «Jauna tehnika atšķiras no lietotas pamatā ar tehnisko stabilitāti, prognozējamību, iespēju sagatavot augstākas kvalitātes sortimentu, lielāku veiktspēju, degvielas ekonomiju, labākiem operatora darba apstākļiem,» viņš uzskaita. Jaunas tehnikas pircējiem ir raksturīgs optimisms, kas šobrīd ir visnotaļ reta parādība nozarē. Meža tehnikas tirgotājiem nebūt nav tik viegli izdzīvot, šobrīd tirgū ir tikai pāris nopietni spēlētāji. Mazāki uzņēmumi, piemēram, SIA TB Grupa, kas pārdot industriālo tehniku kopš 2003. gada, šovasar beigusi meža tehnikas pārdošanu, jo pieprasījums pēc tās bijis neliels, ar tendenci katru gadu samazināties, stāsta SIA TB Grupa direktors Elmārs Buks.

 

Grūti plānot ilgtermiņā

     Gundars Juržs, SIA Grantiņi 1 direktors, uzskata, ka pašlaik jaunu tehniku pērk vairs tikai retais, jo tā pie esošajām pakalpojumu cenām nespēj sevi atpelnīt. «Lielu naudu vairs ieguldīt neviens negrib. Ir grūti attīstīt biznesu ilgtermiņā, jo iepirkumos tirgu duļķo tie uzņēmumi, kas piedāvā neadekvāti zemas cenas, uzvar un tad pēc pusgada vai gada bankrotē. Vairāk nekā 20 gados, kopš darbojos mežizstrādē, esmu iegādājies 21 tehnikas vienību – 18 no tām jaunas, bet 3 lietotas. Tikko iegādājos vēl vienu lietotu meža mašīnu. Ja ievēro apkopes noteikumus un tehniku lieto apdomīgi, tā var kalpot ilgi. Protams, ir arī saimnieki, kuri pāris gadu laikā var piebeigt jaunu mašīnu, savukārt AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība nākamā gada sākumā plāno iegādāties jaunu harvesteru. «Izmaksas ir lielas, taču esam raduši iespēju iegādāties jaunu meža tehniku, kas maksā aptuveni 0,5 miljonus eiro, jo mūsu mātes uzņēmums ir Latvijas Finieris. Tehnikas iegādei neesam piesaistījuši Eiropas fondu naudas, iztiekam arī bez kredīta. Pieļauju, ka citiem tādu iespēju nav. Kopumā ņemot, šobrīd nozarei neklājas viegli. Jāpiekrīt viedoklim, ka pašlaik nozare stagnē. To ietekmē gan naftas un gāzes cenas pasaulē, gan arī arvien pieaugošās darba spēka izmaksas. Kopš 2010. gada darba spēks kļuvis dārgāks par aptuveni 30%,» stāsta AS Ludzas mežrūpniecības saimniecība direktors Jānis Vuguls.

 

 

Atpakaļ